Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi

Skandināvu ieceļotāju apmešanās vieta - Grobiņas arheoloģiskais ansamblis - ģeogrāfiski atrodas 10-15 km no Baltijas jūras austrumu piekrastes, Piejūras zemienē pie Ālandes upes, bet administratīvi - Latvijas Republikas dienvidrietumu daļā, Grobiņas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Arheoloģiskais ansamblis izvietots abpus Ālandes upei, kurai vēsturiski ir bijusi liela loma vietējo iedzīvotāju dzīvē. Gan aizvēsturē, gan vēlākos laikos upe vietējiem iedzīvotājiem kalpoja kā saikne ar Baltijas jūru, ļaujot Grobiņai iesaistīties tirdzniecībā un komunikācijā ar aizjūras teritorijām - Gotlandi un Skandināvijas kontinentālo daļu. Grobiņas arheoloģisko ansambli veido piecas ar skandināviem un kuršiem saistāmas 7.-9. gs. arheoloģiskās vietas:

Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta



lokalizēti 6,24 ha lielā teritorijā Ālandes upes labajā krastā, taču
jaunākā arheoloģiskā izpēte liecina, ka apmetnes kultūrslāņa
pazīmes konstatējamas arī otrpus upei kopumā aptuveni 20
ha lielā platībā. Pašlaik pilskalna nogāzes, plakuma malas
un valnis daļēji apaugušas lielākiem kokiem, plakuma vidusdaļā
atsevišķās vietās aug krūmi, savukārt apmetnes teritorijā
lielākoties ir pilsētas apbūve, infrastruktūra un saimniecības
platības.

Uzzināt vairāk!

Atkalnu senkapi - kuršu līdzenais kapulauks


atrodas Ālandes upes labajā krastā aptuveni 2 km uz austrumiem no Grobiņas pilskalna un tikai 200 m uz austrumiem no plašajiem Priediena senkapiem ar skandināvu uzkalniņkapiem un kuršu līdzenajiem apbedījumiem. Atkalnu kapulauka 0,4 ha lielajā teritorijā pašlaik ir pļava un daļēji lauksaimniecībai izmantojama zeme. Pie kapulauka ziemeļrietumu robežas atrodas 20. gs. celtas ēkas, bet no citām pusēm to ieskauj nosusinātas pļavas un lauksaimniecības zeme.

Uzzināt vairāk!

Priediena senkapi - skandināvu uzkalniņu un kuršu līdzenais kapulauks


atrodas 1,5 km uz rietumiem no Grobiņas pilskalna, Ālandes upes labajā krastā. Ālandes vecupes krasta līnija arī ir kapulauka dienvidu robeža, bet no citām pusēm to šobrīd norobežo pilsētas apbūve. Senkapi aizņem 15,66 ha lielu platību, un tajos konstatēti uzkalniņkapi un līdzenie apbedījumi. Pašlaik daļu kapulauka teritorijas klāj mežs, daļu – pļavas, kur ierīkotas arī zirgu ganības, un tikai izpētītajā dienvidaustrumu malā ir apbūve. Kapulauka teritorija postīta arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, te ierīkojot tranšejas, blindāžas un cita veida ierakumus. Tomēr kapulauka lielākā daļa ir saglabājusies un dabā skaidri identificējama.

Uzzināt vairāk! 

Smukumu senkapi - skandināvu un kuršu līdzenais kapulauks


ir vienīgā Grobiņas arheoloģiskā ansambļa daļa, kas atrodas Ālandes upes kreisajā krastā. Tie izvietoti tikai aptuveni 50 m uz dienvidiem no Grobiņas pilskalna un 1,5 km uz rietumiem no Priediena senkapiem. Kapulauka 1,02 ha lielā teritorija daļēji izpostīta jau 20. gs. 20. gados, tur ierīkojot grants raktuvi. Pašlaik šajā vietā atrodas 20. gs. otrajā pusē celtas rūpnieciskas nozīmes ēkas. Arī kapulauka austrumu daļa daļēji izpostīta, 20. gs. sākumā te ierīkojot viensētu. Pārējo senkapu teritoriju klāj pļava, ko ieskauj nosusināta lauksaimniecības zeme.

Uzzināt vairāk! 

Porānu (Pūrānu) senkapi - skandināvu uzkalniņu kapulauks

 

atrodas aptuveni 1,8 km uz ziemeļiem / ziemeļaustrumiem no Grobiņas pilskalna un aptuveni 2–2,5 km uz ziemeļiem / ziemeļaustrumiem un ziemeļiem / ziemeļrietumiem no pārējiem Grobiņas arheoloģiskā ansambļa senkapiem. Porānu senkapos 2,02 ha lielā mežainā teritorijā konstatēti ap 50 kapu uzkalniņi. Uzkalniņu kapulauks cietis gan saimnieciskās darbības, gan Pirmā un Otrā pasaules kara rezultātā, kad kapulauka teritorijā ierīkotas kara tranšejas un bunkuri. Uz ziemeļiem no kapulauka atrodas kādreizējā grants ieguves vieta; tā tagad ir pārpurvojusies un apaugusi krūmiem. Pārējā Porānu senkapu teritorija robežojas ar 20. gs. apbūvi, kā arī lauksaimniecības zemēm un mežu. Pašu kapulauku šobrīd klāj mežs.

Uzzināt vairāk!